Auzers | Juvelieris Oļegs Auzers rada unikālu “Dzīvā sudraba” muzeju Limbažos
16474
single,single-post,postid-16474,single-format-link,ajax_fade,page_not_loaded,,qode-theme-ver-10.0,wpb-js-composer js-comp-ver-4.12,vc_responsive
 

Juvelieris Oļegs Auzers rada unikālu “Dzīvā sudraba” muzeju Limbažos

Augustā Limbaži svinēs 790. jubileju, būs daudz un dažādu pasākumu, taču tos visus vienos pilsētas tēlam izraudzītais “Sudraba ceļš”, kura idejas autors ir pazīstamais sudrabkalis Oļegs Auzers.

 

Viņš Limbažos vecajā rātsnamā izveidojis “Dzīvā sudraba” muzeju, kurā apskatāmas meistara darinātās sudrablietas. Vārds “dzīvais” nozīmē, ka apmeklētāji var ne vien skatīt sudrabu, bet arī paši iemēģināt roku sudrablietu darināšanā. Turklāt muzejs apvieno senās ģimenes tradīcijas ar mūsdienām. Piemēram, jaunā pāra abu pušu ģimeņu satuvināšanai piedāvā veidot jauno dzimtas koku sudrabā, sakausējot sudraba zariņus. Piedzimstot bērnam, dzimtas koku iespējams papildināt. Kāpēc tieši šī pilsēta aizsākusi “Sudraba ceļu”?

– Limbaži ir manas dzimtas pilsēta, te dzīvojis mans vectēvs Vilis Liepiņš – sabiedrības dvēsele, bijis aktīvs arī pašvaldībā. Acīmredzot no viņa esmu guvis enerģiskumu un mākslinieka gēnu. Tāpēc, turpinot dzimtas tradīciju, kopju mantojumu, iekārtoju “Sudraba muzeju”, kas nu ir pirmais solis Limbažu kā sudraba pilsētas tēla veidošanā, top arī tūrisma maršruts “Sudraba ceļš”. Tas rādīs ceļu sudraba tēlam ne vien novadā, bet arī visā Baltijā, – teic Oļegs Auzers.

Muzejā apskatāmi vairāki Oļega Auzera lielformāta darbi, tostarp “Nākotnes pils 3001”, kurā akcentēta doma par reliģisko konfesiju vienotību, tautu sapratni, “Tautas mugurkauls” – represēto piemiņai un tautas spēka apziņai, “Vēlmju slazds” un citi. Rātsnamā iekārtota zāle laulību ceremonijām, ko papildina Oļega Auzera darinātais sudraba ozolzaru svečturis, Vēlmju ābelīte un gredzenu trauks. Meistaram esot ideja sudrabā izveidot Limbažu vēsturisko centru ar ēkām, bruģīti, ratiem… Viņš strādā pie unikāla projekta – cilvēces vēstures gaitas attēlojuma sudrabā.

– Gribu parādīt, kā cilvēce tapusi, attīstījusies vēsturē, kultūrā un arī cilvēka vājībās. Šāds monumentāls darbs varētu būt pat trīs metrus augsts, – spriež meistars.

“Sudraba ceļš” aizved arī pie Lielezera, kur Olimpiskā centra “Limbaži” airēšanas bāzē jau vairāk nekā desmit gadus notiek starptautiskas smaiļošanas un kanoe airēšanas sacensības. Līdz šim tās sauca par “Sprinta dienu”, šogad ieguvušas citu vārdu – “Sudraba airi”.

Diāna Zaļupe, Olimpiskā centra “Limbaži” valdes priekšsēdētāja: – Limbaži ir sudraba pilsēta, tāpēc sudraba tēma caurvij arī pilsētas sporta dzīvi. Sadarbībā ar Oļegu Auzeru izgatavoti sudraba kausi ar airu motīvu, kurus pasniedz uzvarētājiem C-1 200 m un K-1 200 m distancē vīriešiem par godu Limbažu olimpiešiem – Atēnu olimpiādes dalībniekam kanoistam Dagnim Vinogradovam un Pekinas olimpiādes dalībniekam smaiļotājam Kristapam Zaļupem.

Uzvarētāju kausi “Sudraba airi” paliek Limbažos. Vien kausa ozolkoka pamatnei piestiprināta plāksnīte ar uzvarētāja vārdu. Taču uzvarētājiem piemiņai tiek simboliski sudraba airīši. Vasarās lielie kausi glabājas Lielezera airēšanas bāzē, ziemā – “Dzīvā sudraba” muzejā.

Pērn Lielezera ūdeņos granulu veidā iekaisīja pusotru kilogramu sudraba, lai ezers atgūtu Svētezera dvēseli un ikviens, kas tajā peldētos, tīrajā ūdenī stiprinātu veselību.